Meklēt

Vides monitorings

Rīgas brīvostas teritorijā vides kvalitātes uzraudzību nodrošina gaisa, gruntsūdens, jūras izgāztuves gultnes sedimentu, kā arī ūdensputnu monitorings.

Gaisa kvalitātes kontrole

Galvenie gaisa piesārņojuma avoti Rīgas ostas teritorijā ir beramkravu un lejamkravu pārkraušanas procesi, kā arī beramkravu uzglabāšana atklātos laukumos. Šo darbību rezultātā atmosfērā tiek emitēti dažādi smakas veidojošie ķīmiskie savienojumi, kā arī cietās daļiņas (putekļi), kas ietekmē ostas un tai piegulušās teritorijas.

Prasības gaisa kvalitātei noteiktas 2009. gada 3. novembra Ministru kabineta noteikumos Nr.1290 “Noteikumi par gaisa kvalitāti” un 2014. gada 25. novembra noteikumos Nr. 724 “Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos”.

Traucējošu smaku novērtējumu veic Valsts vides dienests. Sūdzība par traucējošu smaku uzskatāma par pamatotu, ja smakas esību apstiprina Valsts vides dienesta veiktās pārbaudes rezultāti.

“Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos” nosaka, ka

Smakas mērķlieluma raksturojums Noteikšanas periods Robežlieluma skaitliskā vērtība
Gaisa kvalitātes normatīvs smakām ārtelpu gaisā troposfērā (neietverot darba vidi), kas rada vai var radīt pastāvīgus vai periodiskus smakas traucējumus un ko izsaka ar smakas koncentrāciju (ouE/m3) standarta apstākļos kā vidējo smakas koncentrāciju stundā Viena stunda 5 ouE/m3(nedrīkst pārsniegt vairāk kā 168 stundas kalendāra gadā)

“Noteikumi par gaisa kvalitāti” nosaka robežlielumu cietajām daļiņām PM10 (putekļiem).

Robežlieluma veids Noteikšanas periods Robežlieluma skaitliskā vērtība
Dienas robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai 24 stundas 50µg/m3(nedrīkst pārsniegt vairāk kā 35 reizes kalendāra gadā)

Sakarā ar ogļu kravu apstrādi un pārkraušanu saistīto procesu pārcelšanos uz Krievu salu, savu aktualitāti zaudēja monitoringa stacijās Voleru ielā 2 un Gāles ielā 2 veiktie cieto daļiņu mērījumi, tāpēc ar 2019. gada 1. janvāri šo staciju darbība ir pārtraukta. Lai nodrošinātu Krievu salā pārkraujamo kravu radīto cieto daļiņu emisiju kontroli, Rīgas brīvostas pārvalde ir uzstādījusi  trīs jaunas monitoringa stacijas. Viena no tām izvietota Krievu salā  pārkraušanas vietu tiešā tuvumā, divas dzīvojamo rajonu tiešā tuvumā  - Bolderājā Stūrmaņu ielā 1G un Vecmīlgrāvī Meldru ielā 5A.

Lejamkravu termināliem piegulošajās teritorijās  Audupes ielā 15/17, Tvaika ielā 35 un Kundziņsalas 16.šķērslīnijā 4, Rīgas brīvostas pārvalde ir uzstādījusi gaisa monitoringa stacijas, kas nodrošina gaistošo organisko savienojumu (benzola, NO2, SO2)mērījumus.

Visās monitoringa stacijās gaisa kvalitātes mērījumi tiek veikti reālā laika režīmā. Četrās no esošajām monitoringa stacijām tiek veikti arī meteoroloģisko parametru mērījumi.

 

Gaisa kvalitāte Rīgas Ostā

 JanFebMarAprMaiJūnJūlAugSepOktNovDec
2005iconiconiconiconiconiconiconiconiconiconiconicon
2006iconiconiconiconiconiconiconiconiconiconiconicon
2007iconiconiconiconiconiconiconiconiconiconiconicon
2008iconiconiconiconiconiconiconiconiconiconiconicon
2009iconiconiconiconiconiconiconiconiconiconiconicon
2010iconiconiconiconiconiconiconiconiconiconiconicon
2011iconiconiconiconiconiconiconiconiconiconiconicon
2012iconiconiconiconiconiconiconiconiconiconiconicon
2013iconiconiconiconiconiconiconiconiconiconiconicon
2014iconiconiconiconiconiconiconiconiconiconiconicon
2015iconiconiconiconiconiconiconiconiconiconiconicon
2016iconiconiconiconiconiconiconiconiconiconiconicon
2017iconiconiconiconiconiconiconiconiconiconiconicon
2018iconiconiconiconiconiconiconiconiconiconiconicon

icon Benzola gada vidējā koncentrācija Rīgā - Brīvostas rajonā 2008., 2009. un 2010. gadā (79.64 kB)

Gaisa kvalitātes mērījumi Rīgas brīvostā ir pieejami šeit

Gruntsūdens monitorings

Gruntsūdens monitoringa mērķis ir savlaicīgi identificēt potenciālos piesārņojuma avotus, kā arī vērtēt piesārņojuma pakāpes izmaiņu dinamiku vēsturiski piesārņotajās teritorijās. Galvenie vēsturiskā piesārņojuma rašanās iemesli ir saistīti ar padomju un agrākā perioda rūpniecisko darbību, nepiemērotu bīstamo un naftas produktu uzglabāšanu, kā arī bijušajām armijas vajadzībām izmantotajām teritorijām šobrīd noteiktajās Rīgas ostas robežās.

Pirmie gruntsūdens izpētes darbi ostas teritorijā tika uzsākti 2001. gadā. Šobrīd gruntsūdens monitoringa tīklā iekļautas ap 300 akām, aptverot gandrīz visu ostas administratīvo teritoriju.

Grunts novietnes jūrā monitorings

Neatņemams ostas pārvaldes uzdevums ir nodrošināt kuģošanas drošību. Šim nolūkam regulāri tiek veikta Daugavas gultnes padziļināšana. Padziļināšanas darbos izsmeltā grunts tiek izvietota grunts novietnē jūrā. Pirms grunts izvietošanas tiek veikta gultnes sedimentu kvalitātes kontrole.

Saskaņā ar 2006. gada 13. jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 475 “Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība” Rīgas brīvostas pārvalde veic regulāru grunts novietnes monitoringu.

Monitorings mērķis ir iegūt informāciju par jūras vides hidroloģiskā un hidrobioloģiskā stāvokļa izmaiņām, ko var radīt padziļināšanas darbos izņemtās grunts glabāšana un pārvietošana uz grunts novietni jūrā.

Ūdensputnu monitorings

Rīgas brīvostas teritorijā atrodas divas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas - dabas liegums “Krēmeri” un Piejūras dabas parkā ietilpstošā Mīlestības sala, kuras ir putniem nozīmīgas ligzdošanas vietas. Izprotot ostas saimnieciskās darbības ietekmi uz putnu populāciju, Rīgas brīvostas pārvalde 2007. gadā uzsāka ligzdojošo ūdensputnu monitoringu īpaši aizsargājamās teritorijās „Mīlestības sala” un „Krēmeri”. Pamatojoties uz ornitologu rekomendācijām Rīgas brīvostas, pārvalde 2007. gadā veica biotopu uzlabošanas pasākumus Žurku salā, lai to uzturētu kā potenciālu kaijveidīgo putnu ligzdošanas vietu.

Monitoringa mērķis ir sekot ligzdojošo ūdensputnu populāciju stāvoklim. Neraugoties uz veiktajiem biotehniskajiem pasākumiem, Mīlestības salā tie nav devuši cerēto rezultātu. Mīlestības salas ezeriņi, kā ligzdošanas vietas ūdensputniem nav kļuvušas pievilcīgas, turpretī Krēmeru dabas liegumā “Krēmeri” veiktajiem pasākumiem ir pozitīvas sekas. Lai uzturētu ūdensputnu populācijai piemērotus apstākļus, Rīgas brīvostas pārvalde 2018.gadā rudenī dabas liegumā “Krēmeri” gar tajā esošo ūdenstilpni veica niedru izpļaušanu un krūmu izciršanu, 2019. gada pavasarī atbrīvoja Žurku salu no krūmu apauguma.