Meklēt

Rīgas Osta deviņos gadsimtos - XX gadsimts

Izaugsmes un pārmaiņu laiks.

Jaunais gadsimts sākas ar Pasaules rūpniecisko krīzi. 20.gadsimta sākumā Rīga ir lielākā Krievijas eksportosta kokmateriālu jomā un ieņem 3.vietu cariskās Krievijas impērijā pēc ārējās tirdzniecības kopapjoma. 1901.gadā caurlaides spējas palielināšanai Krievijas valdība pieņem lēmumu par Eksportostas būvi. 1902.gadā Andrejsalā atklāj pirmo saldētavu, gadu vēlāk darbu uzsāk Rīgas preču stacija. 1905.gadā Andrejostā atklāj pilsētas pirmo elektrisko spēkstaciju. 1914.gadā īsi pirms l Pasaules kara tiek atklāts otrais dzelzceļa tilts pār Daugavu. 1915.gadā sākas Rīgas rūpnīcu, kuģu un ostas iekārtu evakuācija uz Krieviju. 1917.gadā aizejošā krievu armija uzspridzina Rīgas tiltus un dažas ostas ēkas. Vācu karaspēks ieņem Rīgu. 1918.gadā tiek proklamēta Latvijas republika, un šī paša gada Ziemassvētkos pasaulē pirmais kuģis paceļ sarkanbaltsarkano Latvijas karogu. 1920.gadā tiek parakstīts Latvijas – Krievijas miera līgums un sākas saimnieciskās dzīves atjaunošanas laiks. 1928.gadā kuģu ceļa dziļums sasniedza 8,2 metrus, 1938. – 9,0 m, tiek uzbūvētas jaunas noliktavas un saldētava Eksportostā. 1926.gadā darbu sāk ledlauzis Krišjānis Valdemārs. Latvijas tirdzniecības galvenie partneri ir Lielbritānija un Vācija. 1940.gadā Latvijā pirmoreiz nodibina padomju varu. 1941. gada vasarā sākas ll Pasaules karš, kas pārvelk svītru Rīgas ostas loģiskai attīstībai uz ilgiem padomju varas gadiem. Padomju laikā 80.gadu sākumā Kundziņsalā tiek uzbūvēts viens no lielākajiem konteineru termināliem PSRS, izveidota piestātne un infrastruktūra šķidrās gāzes eksportam, nodota ekspluatācijā Rīgas jūras pasažieru stacija, Zvejas osta Rīnūžos. 1990.gada 4. maijā Latvijas augstākā padome pieņem neatkarības deklarāciju un Rīgas ostas vēsturē sākas jauns attīstības posms.