13.05.2010.

Piektdienas pēcpusdienā ar pasākumu Mīlestība saliņā tika atzīmēta lielās talkas veiksmīga norise, kurā šogad piedalījās aptuveni 150 tūkstoši cilvēku.

Viens šī gada lielās talkas atbalstītājiem bija Rīgas brīvostas pārvalde, kas rūpējās ne tikai par Brīvostas pārvaldes teritoriju sakārtošanu, bet aktīvi iesaistījās visas Latvijas talkas organizēšanā. Noslēguma pasākumā, kurā tika uzteikti arī čaklākās pašvaldības un uzņēmumi, Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētāja vietnieks un Vides ministrijas pārstāvis Viesturs Silenieks atzīmēja: „Bez Brīvostas pārvaldes aktivitātēm talka, protams, būtu notikusi, bet mums ir pamats domāt, ka tā būtu mazliet kuslāka. Mēs vēlamies lielo talkošanu padarīt ne tikai par vides sakopšanas akciju, bet dot cilvēkiem iespēju satikties ar kolēģiem un kaimiņiem ne tikai darbā vai pagalmā nejauši satiekoties, bet kopā pastrādāt un labāk iepazīt vienam otru. Lielā talka ir īstais brīdis, lai ne tikai palīdzētu dabai un mūsu Latvija kļūtu skaistāka, bet galvenais ir sociālais process, kura laikā rodas pozitīvas emocijas un visus vieno prieks par padarīto. Šogad jau iezīmējusies patīkama tendence – atkritumu Latvijā jau ir krietni mazāk un tagad varam savu enerģiju un laiku izmantot vides labiekārtošanā – stādīt kokus un puķes, būvēt tiltiņus, iekārtot bērnu laukumus, sakārtot parkus. Nedrīkst tikai strādāt – mums jāiemācās arī kopā atpūsties – dziedāt, dejot, klausīties dabā un zinošos cilvēkos, jāiemācās izbaudīt sajūtas, ko dod kopā būšanas prieks estētiskā vidē.”

Rīgas brīvostas pārvaldes darbinieki jau tradicionāli sakopj šo oāzi starp industriālajiem objektiem un blīvi apdzīvotajām teritorijām Bolderājā. Ar Brīvostas pārvaldes iniciatīvu šajā vietā izveidota laivu piestātne un iecerēta arī dabas taku izveidošana, kas cilvēkiem ļautu iepazīt šīs vietas daudzveidību. Kā labs sākums šai idejai bija notikušais pasākums par godu aizvadītajai Lielajai talkai. Viesi varēja iepazīties ar zinātnieku stāstījumu par sīkbūtnēm ūdenī, putniem, ķērpjiem un daudzām citām interesantām lietām, ko ikdienā pat nepamanām. Ingus Ulmaņa projekts Dabas koncertzāle priecēja klātesošos ar izjustu un netradicionālu mūziku.

{phocagallery view=switchimage|basicimageid=106|switchheight=100|switchwidth=100}

PAR PALIEKOŠĀM VĒRTĪBĀM. Mīlestības saliņa ir viena no populārākajām putnu ligzdošanas vietām, taču nekopta un neapdzīvota tā zaudē savu pievilcību cilvēku un pat putnu vidū. Tāpēc ar Vides ministrijas, ornitologu un vairāku citu sabiedrisko organizāciju līdzdalību, iecerēts virzīt izmaiņas likumdošanā, lai šo neskartās dabas stūrīti pilnveidotu – pagaidām ir izstrādāts putnu vērošanas torņa makets.

{phocagallery view=switchimage|basicimageid=74|switchheight=100|switchwidth=100}

DABAS LABORATORIJAS. Uz Mīlestības saliņas bija izvietotas dabas laboratorijas ar zinātnieku piedalīšanos. Zemūdens pasaule, sākot ar pašiem necilākajiem tās iemītniekiem, tai skaitā aļģēm, izrādās palīdz saglabāt mūsu vidi tīru, piemēram, sarkanās aļģes, kas var dzīvot uz jebkura upē vai strautā ielikta akmens, piesaista skābekli un veicina zemūdens augu un kukaiņu populāciju. Zinātnieki uzskata, ka mežonīga daba pati var netikt galā ar saviem uzdevumiem, tāpēc cilvēkam ir tai jāpalīdz. Katrs iztīrīts upes metrs un saprātīgi tajā ielikti akmeņi strādā kā ūdens attīrīšanas iekārtas.

{phocagallery view=switchimage|basicimageid=108|switchheight=100|switchwidth=100}

KRAVAS NĀK. Ik dienu Rīgas ostā ienāk kuģi ar visdažādākajām kravām. To, ka jebkura saimnieciskā darbība atstāj iespaidu uz vidi, zina katrs brīvostas teritorijas uzņēmuma darbinieks, tāpēc ļoti aktīvi atsaucās Brīvostas pārvaldes aicinājumam piedalīties lielajā talkā. Lielo talku atbalstīja: SIA Port Magnat, SIA Hidrobūvserviss, SIA KRS, SIA WT Terminal, SIA Latvijas Propāna gāze, SIA Rīgas pasažieru termināls, AS Baltijas tranzīta serviss, Skonto metāls, Rīgas centrālais termināls, Rīgas tirdzniecības osta, Juta termināls, AS Rīgas 1.saldētava, SIA Ogļu termināls, SIA Man-Tess, AS BMGS, SIA OVI, SIA Saybolt-Latvija, AS Starts-Rīga, SIA Latvija-Statoil, SIA Aleksandra – A, Apvienotais Baltijas fonds, Transporta un sakaru institūts, Biedrība Kundziņsala, SIA System recycling, TFS Trans un vēl daudzi citi, kas oficiāli savu dalību nebija reģistrējuši, bet sakārtoja savu uzņēmumu teritorijas. No pārvaldes talkoja apmēram trešā daļa, jeb 100 darbinieku, - tiek, kuri nebija aizņemti savu tiešo darba pienākumu pildīšanā.

{phocagallery view=switchimage|basicimageid=92|switchheight=100|switchwidth=100}

BŪRĪŠU MEISTARS. Izmantojot iespēju valsts prezidents un Lielās talkas patrons Valdis Zatlers uzbūvēja savu putnu būrīti, kurš esot kāds piektais sestais viņa darinātais mūžā. Šis būrītis, tāpat kā citu pasākuma dalībnieku izgatavotie, ir novietoti Mīlestības saliņa. Prezidents atzīmēja, ka bērnībā vēlējies kļūt par būrīšu meistaru, bet dzīve iegrozījusies savādāk, - tagad darba kombinezons ir uzvalks un amats - prezidenta pienākumi. Atgriežoties pie talkas idejas, Zatlera kungs uzsvēra: „Nevienā citā procesā es negūstu tādu gandarījumu, kāds ir strādājot kopā ar tautu un Latvijas sabiedrību, lai mūsu valsts kļūtu skaistāka un vistīrākā valsts Eiropā. Ja savulaik šī ideja šķita utopiska, tad tagad, kad talku ideja ir iepatikusies lielai sabiedrības daļai, tas šķiet pavisam reāls un tuvākajā laikā sasniedzams mērķis. Taču arī tad, kad Latvija būs tīrākā valsts Eiropā, ceru, ka talkošanas ideja nepazudīs. Vienmēr būs ko darīt – arī pēc desmit un divdesmit gadiem un es ceru, ka tagad mazie bērni atcerēsies par savu vecāku ieguldījumu Latvijas sakārtošanā.”

{phocagallery view=category|categoryid=21|limitstart=0|detail=2|displayname=1|displaydetail=1|imageshadow=shadow1}