Meklēt

Ostu profesionāļi Rīgā diskutē par digitalizāciju, “viedo” ostu un nozares nākotni

Šonedēļ Rīgas brīvostas pārvaldē pulcējās Baltijas jūras ostu pārstāvji, lai konferencē “Ports 4.0” diskutētu par ostu digitalizāciju, kā arī izaicinājumiem un iespējām, ko rada tehnoloģiju un inovāciju ienākšana ostu ikdienā. Šī bija jau otrā Baltijas ostu organizācijas (Baltic Ports Organization) tehnoloģiju konference, šogad tā tikai rīkota kopā ar Rīgas brīvostu.

Atklājot pasākumu, Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš uzsvēra reģiona īpašo lomu jauno tehnoloģiju attīstības jomā: “Baltijas jūra ir viena no noslogotākajām kuģošanas vietām uz mūsu zemeslodes. Tās krastos ir vairāk nekā 200 ostu, kas ik gadu apkalpo ap 300 tūkstošus kuģu un pārkrauj ap 900 miljonu tonnu visdažādāko kravu, vienlaikus ģenerējot milzu apjomu ar informāciju un datiem. Tādējādi Baltijas jūras reģions var  kļūt par unikālu testēšanas lauku viedo tehnoloģiju risinājumiem ostu un kuģošanas nozarē.”

Konferences gaitā daudz tika diskutēts par to, ko īsti nozīmē “viedā osta” un, vai digitālo tehnoloģiju ieviešana, pilnīga procesu automatizācija un 5G risinājumi viennozīmīgi nodrošina ostu konkurētspējas palielināšanos un ilgtspējīgu nākotni. “Jebkura osta var kļūt par “viedo ostu”, jo dati ir visur un tie paver milzu iespējas. Taču jauno tehnoloģiju ieviešana nav pašmērķis. Ceļš uz “viedo ostu” primāri nozīmē saprast, kad, kā un kur viedie risinājumi ir lietderīgi,” uzskata konferences moderators un kompānijas INFORM mārketinga vadītājs Metjū Vitmeiers (Matthew Wittmeier). Līdzīgu viedokli pauž arī Ričards Mortons (Richard Morton) Starptautiskās ostu informācijas sistēmu asociācijas (IPCSA) ģenerālsekretārs: “Galvenais jautājums uz kuru šodien ir jāatbild ostu kopienai – kāpēc mums nepieciešamas jaunās tehnoloģijas un viedie risinājumi ostās. Procesam jāsākas no biznesa vajadzībām, kas virza uz priekšu tehnoloģijas, nevis otrādi”.

Diskusija skāra arī problēmas un izaicinājumus, ar ko saskaras ostas ceļā uz digitalizāciju un automatizāciju. Viens no tiem ir jauno tehnoloģiju ietekme uz nozarē strādājošajiem, no kuriem pieprasa aizvien jaunas prasmes, kvalifikācijas, un izmaiņas gadu desmitiem pastāvējušā darba kārtībā. Julius Kuhle (Julius Küchle) no Frauenhofas pētniecības centra (Fraunhofer Center for Maritime Logistics) uzsvēra: “Vienlaikus ar jauno risinājumu ieviešanu ir būtiski rūpēties par industrijas darbinieku kvalifikācijas celšanu un tālākizglītību, lai procesu automatizācijas rezultātā tie nepazaudētu konkurētspēju darba tirgū.”

“Informācijas apmaiņa un profesionāla diskusija BPO konferences “Ports 4.0” ietvaros paver labas iespējas izstrādāt un ieviest perspektīvus viedos risinājumus visā Baltijas jūras reģionā, tādējādi stiprinot gan katras ostas gan visa reģiona konkurētspēju un izaugsmi,” aizvadīto pasākumu vērtē A. Zeltiņš.