Meklēt

Amsterdamas ostas izpilddirektors: Mūsdienu Eiropas ostu galvenos izaicinājumus varam risināt kopā

Eiropas ostu galvenie izaicinājumi mūsdienās ir saistīti ne tikai ar straujām izmaiņām globālajās kravu plūsmās, bet arvien vairāk ar “viedo” risinājumu ienākšanu ostā, kā arī ar apkārtējās vides jautājumiem. Pagājušajā nedēļā Rīgas brīvostu apmeklēja Amsterdamas ostas izpilddirektors Gerts Jans Niuvenhuizens (Gert Jan Nieuwenhuizen), lai tiktos ar Rīgas brīvostas pārvaldnieku Ansi Zeltiņu. Ostu digitalizācija, ietekmes uz vidi mazināšana un sadarbība ar apkaimju iedzīvotājiem bija abu ostu pārvaldnieku diskusiju lokā. Šie jautājumi ir vienlīdz aktuāli gan lielajām Rietumeiropas ostām, gan Baltijas ostām, tādēļ Amsterdamas pieredze var lieti noderēt, plānojot arī Rīgas ostas attīstību.

Pēc kravu apgrozījuma Amsterdama ir ceturtā lielākā Eiropas osta, turklāt tā tiek uzskatīta par vienu no digitalizētākajām ostām pasaulē. “Visus Amsterdamas ostas sniegtos pakalpojumus mēs esam apvienojuši vienotā vadības sistēmā. Velkoņu pakalpojumus, kuģu pietauvošanu un daudzas citas ostā veiktās darbības nodrošina viena kopēja vadības sistēma. Vairs nav sarežģītas informācijas nodošanas ķēdes, viss notiek vienuviet,” stāsta Amsterdamas ostas izpilddirektors Gerts Jans Niuvenhuizens.

Amsterdama ir izcilniece “viedo ostu” sarakstā. Digitāli tiek koordinēta smago automašīnu novietošana ostas teritorijā. Digitāli tiek plānota baržu kustība cauri slūžām un rezervēta piestātne vai tauvošanās vieta. Tādā veidā ostas klienti var efektīvāk plānot darbu un pasargāt savas flotes kuģus no ūdens satiksmes sastrēgumiem, kādi nereti veidojas tik noslogotā ostā kā Amsterdama. Par ostas sniegtajiem pakalpojumiem klienti var norēķināties, izmantojot mobilo aplikāciju. Pat Amsterdamas taksometru vadītājiem ir iespēja pieslēgties ostas informācijas sistēmai, lai noskaidrotu, pie kādām piestātnēm gaidāma kruīza kuģu pienākšana. Tāpat ostā uzsākta peldošo dronu attīstības programma. Visaptverošā digitalizācija paver arī jaunas iespējas, lai risinātu vides problēmas, kas saistītas ar ostas darbu.

“Mēs esam starp līderiem vides jautājumu risināšanā un strādājam pie tā, lai ostas ietekme uz vidi būtu pēc iespējas mazāka. Šajā jomā mums ir vienādi izaicinājumi ar Rīgas brīvostu. Mūsu ostas atrodas pilsētvidē, kur vienmēr ir jāmeklē līdzsvars starp iedzīvotāju un biznesa interesēm. Šajā ziņā mums ir jāsadarbojas un kopīgi jāstrādā pie risinājumiem,” pārliecināts ir Amsterdamas ostas izpilddirektors.

Amsterdamā jau ir realizēta vesela virkne projektu, lai mazinātu ostas radīto piesārņojumu un trokšņu līmeni. Tiek nodrošināts atbalsts videi draudzīgāku degvielu – dabasgāzes un ūdeņraža izmantošanai gan ūdens, gan sauszemes transportā. Novembra beigās Amsterdamā piestāja pirmās baržas, kuras ostas teritorijā izmanto tikai elektriskos dzinējus. Par videi draudzīgu risinājumu ieviešanu turpina stāstīt Amsterdamas ostas pārstāvis: “Jau daudzus gadus atpakaļ mēs ieviesām tarifu politiku, kas vērsta uz videi draudzīgāka transporta attīstību. Mūsu pieeja ir nevis sodīt, bet gan atbalstīt. Tiem pārvadātājiem, kuru flote tiek darbināta ar elektrību, ūdeņradi vai dabasgāzi, tiek piemēroti zemāki ostas tarifi.”

Kā vēl vienu būtisku soli vides uzlabošanai Amsterdamas ostas vadītājs min pirms diviem gadiem pieņemto lēmumu līdz 2030. gadam pilnībā atteikties no ogļu pārkraušanas. ”Tas bija diezgan neparasts lēmums no ostas valdes puses, kas sacēla pamatīgu troksni,” atceras izpilddirektors. Pēc pārkrauto ogļu apjoma Amsterdama ir otrā lielākā osta Eiropā. Ogles aizņem aptuveni trešo daļu no visas ostas kravu portfeļa. Taču Amsterdamas ostas vadība ir pārliecināta, ka 10 gadi ir pietiekami, lai rastu oglēm alternatīvu, piesaistot citas kravas.